16.06.2026
U14 Baltijas kausa izcīņas turnīrā Pērnavā gan meiteņu, gan puišu konkurencē ar diviem sastāviem bija pārstāvēti nevis mājinieki, kā tas bijis tradicionāli, bet gan Latvija, kas izmantoja igauņu atteikumu no šīs privilēģijas. Puišu turnīrā četrās spēlēs ar kaimiņvalstu vienībām mūsu komandas piedzīvoja četrus zaudējumus. Trijiem treneriem, kuri sezonas laikā darbojās Reģionu izlašu programmā un Pērnavā vadīja abas Latvijas izlases, lūdzu atbildēt uz trijiem jautājumiem.
Vai attaisnojās startēšana U14 Baltijas kausa izcīņā ar diviem līdzvērtīgiem sastāviem?
Kādas galvenās problēmas spēlētāju sagatavotībā turnīrs izgaismoja?
Kas jādara, lai tās risinātu?
Roberts Prūsis, U14 puišu izlases un “Ventspils Spars” treneris
1.Pa īstam to varēs novērtēt pēc diviem gadiem U16 izlasē, bet pagaidām šāda pieeja noteikti ir vērtējama pozitīvi. Ja vajadzētu izvēlēties divpadsmitnieku, treneriem būtu jāveic sarežģīta izvēle. Šajā vecumā laukumā pamanāmākie bieži ir ātraudži, bet puiši ar labām perspektīvām paliek ēnā. Divas komandas deva iespēju pārbaudīt plašāku loku. Uzvarēt neizdevās, bet ilgtermiņā noteikti esam ieguvēji.
2.Prasme iekļauties organizētā komandas spēlē, kurā jāievēro zināmi noteikumi. Dažs izteikts savas komandas līderis ikdienā pieradis laukumā darīt ko un kā grib, bet izlasē pretī ir tikpat jaudīgi vai vēl jaudīgāki sāncenši, kurus pa vienam nepārspēt. Dažs saprata ātri un centās adaptēties, dažs – ne tik ātri. U14 vecumā basketbols nav ļoti sarežģīts, bet elementāras lietas tomēr jāzina. Atbloķēšana – var jau teikt, ka te galvenais ir kaujiniecisks raksturs un spēja sisties, bet cīņa par bumbu sākas ar mērķtiecīgu pirmo kustību, kas ir jāiemāca.
3.Jāstrādā treniņos. Pats piefiksēju idejas, kuras pārbaudīšu praksē un kolēģi izdarīja to pašu. Kopumā reģiona izlašu koncepts ir produktīvs. Mēs, treneri, mācāmies cits no cita, arī puiši, kas netiek izlasē, kaut ko iemācās un paņem līdzi uz savām sporta skolām.
Reinis Osis, Latvijas U14 puišu izlases un Salaspils Sporta skolas treneris
1.Sākot no Reģionu izlašu sabraukumiem strādājām ar domu, ka ilgtermiņa process ir svarīgāks par acumirklīgo rezultātu un ieguldītais nāks atpakaļ ar uzviju komandās, kas piedalīsies Eiropas čempionātos. Viens no mērķiem ir panākt, ka no U14 līdz U16 vecumam izlases sastāvs mainītos pēc iespējas mazāk. Lai laikus dotu iespējas un rūdījumu spēlētājiem ar labām izaugsmes perspektīvām., lai arī šodien kāds ātraudzis, iespējams, komandai noderētu vairāk. Izmantojām iespēju spēlētājus sadalīt divās pēc iespējas līdzvērtīgākās komandās – lai abās būtu “garie”, ceturtie numuri”, metēji. Ar Igaunijas labāko sastāvu bija līdzvērtīgas spēles, ar Lietuvu pacīnījāmies pirmajā dienā un tikai pēdējā saplīsām pārāk ātri. Arī tā ir noderīga mācība.
2.Fundamentālas lietas nav iemācītas pietiekami labi – pārvietošanās ar un bez bumbas, ieraušanās, speisings, darbības ar vājo roku. Vairāki spēlētāji nemeta no distances, skaidrojot, ka sporta skolā viņiem to neļauj. Kaut gan vismaz dažiem ir labs metiens. Ņemot vērā mūsdienu basketbola tendences, ir vērts upurēt kādu uzvaru Jaunatnes līgas spēlē, bet ļaut arī garajiem spēlētājiem izdarīt 4-5 trīspunktu metienus. Ja arī precizitāte uzreiz nebūs tik augsta, kā gribētos, ar skatu nākotnē tas noteikti attaisnosies. Jo tas, ka viņš patlaban komandā ir garākais nebūt nenozīmē, ka tāds viņš būs arī U16 un U18 vecumā.
3. Jāpakopo secinājumus un tad cilvēkiem ar teikšanu jāuzrunā sporta skolu trenerus, norādot uz vājajām vietām, pie kurām jāpiestrādā īpaši. Un treneriem noteikti nevajadzētu apvainoties par tādu palīdzību no malas. Mums ir forši puiši un potenciāli labi spēlētāji, bet viņi var būt vēl labāki.
Edgars Unzuls, Latvijas U14 puišu izlases un SK “Ezerzeme”/Rēzeknes BJSS treneris
1.Noteikti! Ar šādu konceptu – skatu nākotnē – zaudētāju nevar būt.
2.Bija jūtams, ka vienotais spēles koncepts, ko cenšamies ieviest, tomēr nav kļuvis par ikdienu sporta skolās. Lietuvieši izmanto tos pašus spēles principus, bet viņi šajā vecumā ir tikuši tālāk. Laukumā vairs nedomā par pamatlietām, kā izpildīt kuru kustību, bet ātrāk nolasa spēli un skatās soli uz priekšu. Mēs vēl mācāmies braukt ar auto un uzmanīgi domājam par katru nākamo darbību. Toties nedomāju, ka atpaliekam individuālajā meistarībā. Dažās niansēs pat izskatījāmies labāk par pretiniekiem. Vēl viena problēma – cīņa par atlēkušajām bumbām. Puikas paši atzīst, ka strādāts par maz. Ātruma ziņā vajadzētu pielikt
3. Ir LBS vadlīnijas fiziskajai sagatavotībai, kontrolnormatīvi, bet vajadzētu vairāk informācijas un uzstājīgāk popularizēt, kādu basketbolu gribam spēlēt, lai būtu vienots stils visām izlasēm. Kā gribam spēlēt katrā vecumā. Bija labi semināri, ko vadīja Artūrs Visockis-Rubenis, ļoti daudz ir kā var atrast internetā, tomēr noderētu vienojoši materiāli – uz papīra, ar video pielikumiem.
